7m ·
Published
18 Apr 09:07
Venēcijas mākslas biennāles trīs pirmsatklāšanas dienas un Latvijas paviljons tajā. Stāsta Laima Slava. Latvijas paviljonu Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē atklās šodien, 18. aprīlī. Tā ir mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija "O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome*". *O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome. Nosaukumā izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī jau pieminētās Edvīna Abota noveles "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions).
10m ·
Published
17 Apr 09:47
Vakar, 16. aprīlī, Briselē pasniegta LUX balva filmai, par kuru nobalsojuši Eiropas Parlamenta deputāti un skatītāji. Balvu ieguvusi vācu filma ‘’Skolotāju istaba” (Das Lehrerzimmer). Vairāk telefonsarunā no Briseles stāsta Māra Rozenberga. Balvai bija nominētas piecas filmas, kuras ir iztulkotas visās Eiropas Savienības valstu valodās un tās rāda arī katrā no dalībvalstīm. Latvijā gada sākumā varēja noskatīties gan balvu ieguvušo filmu "Skolotāju istaba", gan arī četras citas filmas. Viena no tām bija igauņu dokumentālā filma "Melnās pirts māsība". Tāpat varēja noskatītiessomu kinoklasiķa Aki Kaurismeki filmu "Kritušās lapas", kā arī mazāk zināmos darbus - franču dokumentālo filmu "Uz Adamanta" un arī spāņu spēlfilma "20000 bišu suga". Balvas ieguvēja - vācu filma "Skolotāju istaba" ir stāsts par jaunu, ļoti ideālistisku matemātikas un fizkultūras skolotāju Karlu, kura kļūst par liecinieci zādzībām skolā. Viņa nolemj tās izmeklēt un, atklājot vainīgo, nokļūst ļoti sarežģītu ētisku izvēļu priekšā, kur, varētu teikt, visi rīcības varianti ir kaut kādā ziņā nepareizi. Filmas režisors ir Ilkers Čataks (Ilker Çatak).
23m ·
Published
17 Apr 09:17
Kādu ainu par mums pašiem un amatierteātri veido Latvijas amatierteātru skates rezultāti? Par to saruna Kultūras rondo ar teātra zinātnieci Līgu Ulberti, kura redzējusi 71 izrādi dažādās Latvijas vietās, pirmoreiz arī videoversijās – diasporas teātru izrādes. Viesos arī Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra režisore Aija Treija. Laikā no 11. februāra līdz 30. martam žūrija izvērtēja 71 izrādi. Žūrijas sastāvā darbojās teātra zinātniece Līga Ulberte, aktieris, scenogrāfs Andis Strods, aktieris, režisors Mārtiņš Gailis, režisors, drāmas terapeits Viesturs Roziņš, aktrise Sandija Dovgāne, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, režisors Juris Jonelis, dramaturģe Aiva Birbele, režisore Paula Pļavniece, aktrise Karīna Tatārinova un aktieris, režisors, Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātru nozares eksperts Jurģis Spulenieks. Skates “Gada izrāde 2023” finālam izvirzītas augstāko vērtējumu ieguvušās izrādes: Ērihs Emanuels Šmits JŪTU TEKTONIKA| Ā.Alunāna Jelgavas tautas teātris Inese Tālmane PUMPURS – CEĻŠ UZ LĀČPLĒSI| Lielvārdes teātris Tenisijs Viljams STIKLA ZVĒRNĪCA| Jūrmalas teātris Aiva Birbele BĪSTAMĀ BIRUTA| amatierteātris “Projekts” Klēra Būza SIEVIETES SIEVIETES…| Saldus tautas teātris Kopienā balstīta izrāde PIEAUGŠANA| Lubānas lietišķā teātra grupa Elizabete Hafere GODSYMTA LOPSU MEDEIBYS| Līksnas pagasta Kultūras nama amatierteātris “Maskas” Mārtiņš Zīverts CENZŪRA| Ā. Alunāna Jelgavas tautas teātris Aleksandrs Ostrovskis LĪGAVA BEZ PŪRA| VEF teātris Rejs Kūnijs BĪSTAMI – SIEVA!| Jelgavas novada Lielplatones pagasta amatierteātris Šons Grenans NOSLĒGTAIS APLIS| Stavangeras teātra studija Šīs izrādes skatīsies cita žūrija. Fināla skate norisināsies 18. un 19. maijā Mālpilī. Ierakstā saruna ar dramaturģi Inesi Tālmani. Starp skates „Gada izrāde 2023” augstāko vērtējumu ieguvušajām izrādēm ir dramaturģes Ineses Tālmanes lugas „Pumpurs – ceļš uz Lāčplēsi” iestudējums Lielvārdes tautas teātrī.
7m ·
Published
17 Apr 09:07
Dzejnieks Marts Pujāts lasa dzeju no sava krājuma "Dāma baltos džinsos", kas izvirzīta Latvijas Literatūras gada balvai.
17m ·
Published
16 Apr 09:43
Broņislavai Martuževai veltītais pirmatskaņojums koncertuzvedumam "Topi stipra, sirds" aizvadītajā sestdienā izskanējis Latgales vēstniecībā "Gors". Muzikālo stāstu, kas vēstīja par Broņislavas gara, mūzikas un dzejas neizsīkstošo spēku, klausījās kolēģe no Latgales multimediju studijas Guna Igavena. Aizvadītaja sestdienā, 13.aprīlī, Latgales vēstniecībā "Gors"izskanēja Broņislavas Martuževas simtgades svinībām veltītais pirmatskaņojums koncertuzvedumam "Topi stipra, sirds". Koncertuzveduma muzikālo stāstījumu VEF Kultūras pils sieviešu kora "Dzintars", diriģente Airas Birziņa, instrumentālās grupas – Mārtiņš Zilberts (klavieres), Indulis Cintiņš (vijole), Ainārs Paukšēns (čells), Laima Jansone (kokle) un Valdis Zilveris (akordeons), solistes Ievas Paršas izpildījumā caurvija Broņislavas Martuževas dzeja aktrises Baibas Brokas lasījumā. Nedaudz vairāk kā stundu garais muzikālais stāstījums bija viens no pirmajiem dzejnieces jubilejas gada pasākumiem, kas pulcēja gan tos, kam Broņislavas personība un daiļrade tuva un pazīstama, gan tādus, kas vien dzirdējuši par viņu. Koncertuzveduma “Topi stipra, sirds” programmā bija iekļautas arī pašas dzejnieces sacerētās dziesmas īpašos aranžējumos korim un instrumentālajai grupai. Īsi pēc piedzīvotā pirmatskaņojuma tiekos ar koncertuzveduma makslinieciskās koncepcijas veidotājām, diriģenti Airu Birziņu un aktrisi Baibu Broku. Kopa ar mums arī soliste Ieva Parša. Ar izcilās latviešu dzejnieces un dziesminieces Broņislavas Martuževas dzīves gājumu un atstāto mantojumu var iepazīties dzejnieces bijušajā mājā - Lubānas novada Indrānu pagasta "Dārziņos", kur viņas piemiņai izveidota Dzejas klēts. Savukārt koncertuzvedums “Topi stipra, sirds” skanēs vēl arī 19. maijā VEF Kultūras pils Kamerzālē, Rīgā, un 26. maijā Lubānas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.
20m ·
Published
16 Apr 09:18
19. aprīlī plkst. 19.00 galerijā “Istaba” notiks rakstnieces, režisores Kristīnes Želves un mākslinieces Vikas Ekstas grāmatas “Vēlas turpmāk saukties” prezentācijas pasākums un pop-up izstāde. Kultūras rondo saruna par jauno kabatas grāmatu sēriju “Mazās Strāvas”, kurā arī iznāk Kristīnes Želves un Ekstas grāmata. Iepazīstina sērijas redaktore Elvīra Bloma un grāmatas viena no autorēm Kristīne Želve, telefonsarunā par savu darbu stāsta fotomāksliniece Vika Eksta. Grāmatā “Vēlas turpmāk saukties” apkopoti Kristīnes Želves periodikā, internetā, sociālajos tīklos un pastaigās atrastie teksti, kas, kopā ar Vikas Ekstas arhīvos atrasto attēlu ar MI palīdzību veidotajām savdabīgajām kolāžām, atklāj neparastu Latvijas sabiedrības portretu. Abas autores grāmatā īsteno kopēju principu – jaunrade ir nevis tieša, bet slēpjas atlasē, šādi realizējot konceptuālisma “neradošās rakstniecības” (uncreative writing) principu. Grāmatas nosaukums “Vēlas turpmāk saukties”, kas aizgūts no stāsta par latviešu uzvārdu maiņu 1939.–1940. gadā, ir arī pamudinājums – atrastie teksti “vēlas saukties” par literatūru. Želves uzietie fragmenti ir latviešu vēstures dokumentācijas, kas grāmatā iekļautas, nemainot un nepapildinot to saturu, tā ļaujot lasītājam pašam izdarīt secinājumus par izlasīto. Vikas Ekstas attēli ir savdabīgas kolāžas, kas veidotas sapludinot vairākus attēlus ar mākslīgā intelekta palīdzību un liek domāt par vēstures (atmiņu) selektīvo dabu. “Mazās Strāvas” ir izdevniecības “Strāva” veidota spilgtu, vizuālu kabatas grāmatu sērija, kas paredzēta kopdarbiem – vairāku autoru mijiedarbei, inovatīvai saspēlei. Sērijas redaktore ir dzejniece, kultūras projektu vadītāja Elvīra Bloma, dizainere – Anete Krūmiņa. Sērijā paredzēts publicēt gan jaundarbus, gan tulkojumus.
9m ·
Published
16 Apr 09:07
Klausāmies Ilmāra Šlāpina dzeju no krājuma "never", kas izvirzīts Latvijas literatūras gada balvai.
15m ·
Published
15 Apr 09:37
Operetes teātrī Sonora Vaice veido kamerversiju Artura Maskata operai „Valentīna”. Kultūras rondo saruna ar komponistu un Operetes teātra māksliniecisko vadītāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku. VEF Kultūras pilī 17. aprīlī notiks Operetes teātra jauniestudējuma – multimediālās monooperas "Valentīna" – pirmizrāde. Tas ir starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pilnformāta operas jauns traktējums kamerversijā. Titullomu Latvijas kultūras leģendas – kinozinātnieces Valentīnas Freimanes – mīlas stāstā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī topošās izrādes režisore. Pasaulē ir uzrakstīts ļoti daudz monooperu, bet, kad toreiz noskatījos "Valentīnu" un pēc gadiem pati iestudēju monooperu "Cilvēka balss. Telefons", sapratu, ka "Valentīna" ir tas, ko vēlos iestudēt pati un, protams, arī nodziedāt – tā saka Sonora Vaice, runājot par operu "Valentīna", kas tagad skanēs kā monoopera.
15m ·
Published
15 Apr 09:37
Operetes teātrī Sonora Vaice veido kamerversiju Artura Maskata operai „Valentīna”. Kultūras rondo saruna ar komponistu un Operetes teātra māksliniecisko vadītāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku. VEF Kultūras pilī 17. aprīlī notiks Operetes teātra jauniestudējuma – multimediālās monooperas "Valentīna" – pirmizrāde. Tas ir starptautiski pazīstamā latviešu komponista Artura Maskata pilnformāta operas jauns traktējums kamerversijā. Titullomu Latvijas kultūras leģendas – kinozinātnieces Valentīnas Freimanes – mīlas stāstā atveidos operdīva Sonora Vaice (soprāns), kura ir arī topošās izrādes režisore. Pasaulē ir uzrakstīts ļoti daudz monooperu, bet, kad toreiz noskatījos "Valentīnu" un pēc gadiem pati iestudēju monooperu "Cilvēka balss. Telefons", sapratu, ka "Valentīna" ir tas, ko vēlos iestudēt pati un, protams, arī nodziedāt – tā saka Sonora Vaice, runājot par operu "Valentīna", kas tagad skanēs kā monoopera.
13m ·
Published
15 Apr 09:18
„Tekstilmāksla ir ļoti brīva māksla, ļaujas eksperimentiem,” atzīst tekstilmākslinieki un ar aizrautību sarīko kopīgu izstādi vienā no Rīgas centra galerijām. Ar daudzveidīgām tekstilmākslas tehniku interpretācijām skatītājus priecē izstāde „Saknes”, kas kopš 11.aprīļa skatāma Rīgā, galerijā „MuseumLV”. Savus darbus izstādē rāda 13 dažādās šķiedras mākslas jomās strādājoši Tekstilmākslas asociācijas mākslinieki.