Kultūras rondo

„Joprojām interesē izstādīt mākslas parādības, kas Latvijā mazāk zināmas,” apliecina galerijas „427” vadītājs Kaspars Groševs, svinot galerijas desmitgadi. Jubilejai par godu sarīkota plaša grupas izstāde, un galerijas vadītājam par katru darbu ir stāsts, kā tas nokļuvis kolekcijā. Galerijas „427” desmitgadei par godu sarīkota plaša grupas izstāde, skan mūzika, apmeklētāji ieinteresēti apskata darbus, ik pa laikam kāds kaut ko pavaicā galerijas vadītājam Kasparam Groševam. Par izstādi nedaudz vēlāk, vispirms atgādināšu galerija pirms desmit gadiem durvis vēra Maskavas priekšpilsētā, kur bija tās pirmā mājvieta, bet nu jau daudzus gadus nelielā galerija atrodas Stabu ielā. Galerijas rīcībā ir neliela baltā kuba telpa ar kamīnu, bet aiz tās maza biroja telpa. Pa šiem gadiem galerijā savas pirmās personālizstādes sarīkojis ne viens vien tagad labi zināms mākslinieks. Dažādos veidos mākslas darbi pārtapuši par „427” kolekciju un, svinot galerijas desmitgadi, Kaspars Groševs nolēmis darbus eksponēt. Galerijas grīdā pat atsegts kāds mākslas darbs. Jubilejas izstādē pie sienām, uz grīdas un pat kamīnā eksponēti darbi, kas kolekcijā bieži vien parādās procesuālā un diezgan spontānā veidā. Desmit gadu laikā galerijā „427” sarīkotas turpat 70 izstādes, notikuši koncerti, performances, ballītes, lasījumi un lekcijas. „427” ir arī aktīvi veduši Latvijas mākslu uz ārvalstīm un sola to darīt arī turpmāk. Galerijas „427” desmitās jubilejas izstāde būs skatāma līdz 8.jūnijam.

Par izstādes "1944 - kara lauzums Latvijas pilsētainavā" vēsturiskām atsaucēm un mūsdienu kontekstu, parādot, kā karš mainījis un ietekmējis pilsētu arhitektūru un veidolu Kultūras rondo pārrunājam ar izstādes projekta koordinatori, muzeoloģi, domnīcas "Creative Museum" vadītāju Inetu Zelču Sīmansoni un vēsturnieku, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošo pētnieku Uldi Neiburgu. Vai 80 gadi ir daudz vai maz, lai atcerētos postu, kuru līdzi sev nes kara šausmas? Kā mēs šodien varam uztvert un raudzīties uz savām pilsētām, piemēram, Jelgavu, kuru okupācijas spēki 1944.gadā nobombardēja līdz pamatiem. Un kādas mācības varam gūt, turot sevi nomodā, kamēr tepat blakus Krievija turpina karu Ukrainā? No 8. līdz 17. maijam Rīgā, Brīvības laukumā, būs apskatāma ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā”. Izstādes atklāšanas pasākums notiks trešdien, 8. maijā, Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, plkst. 9.00. Brīvdabas izstādē vizuāli saistošā veidā izstāstīts 1944. gada aprīlī-oktobrī padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas-PSRS karadarbībā visvairāk cietušo Latvijas pilsētu – Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanas stāsts, parādot, kā pilsētu arhitektūra un to veidols kara rezultātā nereti mainījies teju līdz nepazīšanai. Vienlaikus izstāde, it īpaši pašreizējās Krievijas agresijas Ukrainā kontekstā, atgādina par kara postošo ietekmi uz visām sabiedrības dzīves jomām, akcentē nepieciešamību sargāt Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu un apzināties visaptverošas valsts aizsardzības nozīmi. Izstādes autori ir vēsturnieki: Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins, Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks,Dr. hist.Uldis Neiburgs un Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Grafisko dizainu veidojusi scenogrāfe Ineta Sipunova, izstādes projekta koordinatore ir muzeoloģe, domnīcas "Creative Museum" vadītāja Ineta Zelča Sīmansone. Izstādes atklāšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, LU rektors Gundars Bērziņš, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Uldis Neiburgs un Rīgas domes deputāte Rita Eva Našeniece. Pēc svinīgās atklāšanas plānota īsa ekskursija izstādes līdzautoru Jāņa Tomaševska un Valda Kuzmina vadībā. Izstādes eksponēšanas grafiks: Rīga: 8.05.–17.05. (Brīvības laukums); Rēzekne: 18.05.–9.06. (pilskalna teritorija Dārzu ielā); Gulbene: 10.06.–30.06. (pilsētas centrs); Salaspils: 1.07.–21.07. (Salaspils memoriāls); Jelgava: 22.07.–18.08. (Hercoga Jēkaba laukums); Bauska: 19.08.–15.09. (Rātslaukums); Valmiera: 16.09.–6.10. (pilsētas centrs); Rīga: 7.10.–27.10. (Latviešu strēlnieku laukums). Izstāde veidota LU Latvijas vēstures institūtā īstenotā Valsts pētījumu programmas projekta "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi" ietvaros, sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un Latvijas Kara muzeju.

Izrāde – manifests par Dejas mājas nepieciešamību, tāds ir vēstījums horeogrāfes Rūtas Pūces jaunākajā laikmetīgās dejas izrādē „Iekšas”. Kāpēc joprojām esam laikmetīgajā dejā? Kāpēc esam šajā profesijā? – šādus jautājumus uzdod izrādes veidotāji. Savukārt skatītāji uzzina, cik svarīga dejas kopienai būtu Dejas māja. Izrādē piedalās četras dejotājas, scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Līga Ūbele, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, skaņas dizainu veidojušas Alise Pieče un Rūta Pūce. Četras laikmetīgās dejas mākslinieces izrādi iesāk ar anatomisku sava ķermeņa izzināšanu. Ķermenis kā arhīvs, kas glabā gan iekšējās pieredzes, gan ārējus kolektīvus nospiedumus. Citā brīdī laikmetīgās dejas māksliniece Agate Bankava skandē notikušu izrāžu nosaukumus un horeogrāfu vārdus. Šīs izrādes horeogrāfe ir Rūta Pūce, kuru interesē ķermenis kā pasaules izpētes rīks un sievietes – mākslinieces loma sabiedrībā. Šobrīd Rūta Pūce studē horeogrāfiju Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmā „Audiovizuālā un skatuves māksla”, un izrāde „Iekšas” ir daļa no viņas maģistra darba. 24.aprīlī notika pirmizrāde laikmetīgās dejas iestudējumam „Iekšas”, tuvākā izrāde 13.jūnijā Ģertrūdes ielas teātrī.

Par jauno pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un sadarbību ar biedrību “Dizaina eksporta alianse” pārrunājam Kultūras rondo studijā. Stāsta un iepazīstina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, kuratore, zīmola “Mammalampa” vadītāja, biedrības “Dizaina eksporta alianse” līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ieva Kalēja un zīmola “Vaidava Ceramics” vadītājs Miks Balodis. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) šogad svin trīsdesmit piecu gadu jubileju, ko atzīmē ar pop-up izstāžu sēriju “Dizaina procesi tuvplānā”, veidotu sadarbībā ar biedrību “Dizaina eksporta alianse”. Projekta iecere ir inovatīvā formātā atspoguļot aktuālās norises latviešu mūsdienu dizainā, integrējot tās muzeja 3. stāva pastāvīgajā ekspozīcijā “Dizaina process”. Cikla izstāžu koncepts un vizuālais noformējums rod iedvesmu kādā no četriem gadalaikiem – pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā, izceļot gan sezonai raksturīgo krāsu gammu, gan latviešu dizaina tradicionāli ciešo saistību ar organiskām formām, dabisku materiālu un faktūru lietojumu. Katrā izstādē tiks parādīti vairāku pazīstamo uzņēmumu “veiksmes stāsti”, izmantojot rūpīgu paraugu atlasi un audiovizuālus elementus. Pirmā izstāde ar nosaukumu “Pavasaris” no 3. maija līdz 28. jūnijam piedāvās ieskatu tādu zīmolu kā “Vaidava Ceramics”, “Mammalampa”, “Articul” (Rīgas Krēslu fabrika), “Madara Cosmetics”, “Mint” un “Livette’s Wallpaper” darbībā, asociatīvi rosinot apmeklētājus domāt par pirmajiem zaļajiem lapu asniem un svaigi uzartas zemes krāsām.

Aktuālais starptautiskā vidē - seriāls "Ziemeļbriežu mazulis" (Baby Reindeer) straumēšanas platformā "Netflix". Vērtē Kinokritiķe Dārta Ceriņa un publicists Žulijens Nuhums Kulibali.

30. aprīlī Āgenskalna tirgū ar devīzi "LALIGABA sabalsojas" notika "Latvijas Literatūras gada balvas 2024" (LALIGABA) pasniegšanas ceremonija, kuras laikā tika noskaidrotas labākās 2023. gadā izdotās grāmatas septiņās kategorijās, sveikti Mūža balvas un speciālbalvu ieguvēji. Varam būt priecīgi, ka Kultūras rondo un Radio mazajā lasītava gada laikā arī darbus, ko novērtējusi žūrija, esam pamanījuši. Šodien saruna ar diviem laureātiem – tulkotāju Māru Poļakovu (atzinību guva viņas tulkojums no baltkrievu valodas Viktara Marcinaviča romāns „Mova” ) un dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu (viņš balvu saņēma par krājumu „Sirreālisms igauņu dzejā” Atdzejas kategorijā).

Kultūras rondo dodamies uz Krustpili pie rakstnieces, dzejnieces un atdzejotājas Margitas Gūtmanes, kurai šogad piešķirta mūža balva par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas literatūrā. Margita Gūtmane nokļuva trimdā nepilna gada vecumā, mācījusies vācu skolās, beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju, studējusi Hamburgā literatūrzinātni un teātra vēsturi, Stokholmā – baltu valodas. Dzīvojusi Hamburgā, bet kopš 1996. gada – Latvijā. Ir vairāku dzejoļu krājumu un prozas grāmatu autore, atdzejojusi un tulkojusi latviešu autoru darbus. Tie ir tikai sausi fakti, taču saruna ar rakstnieci piešķir vārdiem saturu un dzīvīgumu – taču pāri visam trimdas problemātika. „Viņas sirdsgudrā, jūtīgā dzeja un proza veido un stiprina trimdas literatūru, kā arī met tiltu starp Latvijā palikušajiem un no tās aizbraukušajiem..” – tā mūža balvas piešķiršanu pamato ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ieva Melgalve.

Grāmatu glābēji, bibliotēku glābēji, iedvesmotāji… Tās varētu būt garas, sarežģītas sarunas, skatoties katras Latvijas vietas un katras bibliotēkas stāstu. Savulaik diezgan detalizēti esam runājuši par Jūrmalas bibliotēkām, būtu tagad jāpārbauda, kā tās strādā un vai iedzīvotāji ir apmierināti. Tikko aktualizēts arī jautājums par Limbažu novada bibliotēkām. Kultūras ministrija ir nosūtījusi oficiālu vēstuli Limbažu pašvaldībai, paužot aicinājumu ievērot Bibliotēku likumā noteikto un pirms pašvaldības iecerētās septiņu pagastu bibliotēku – Straumes, Stienes, Ārciema, Bīriņu, Vitrupes, Katvaru un Braslavas –reorganizācijas jautājumu izskatīt nākamajā Latvijas Bibliotēku padomes sēdē, kas nolikta š. g. 21. maijā. Studijā izvaicājam Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktoriKārinu Pētersoniun Rolandu Laķi, kuram ir ideja par kopienu bibliotēkām Latvijas ciemos, kuros nav savu bibliotēku.

Venēcijā Anitas Cerpelloni galerijā „Paper Project Venice” skatāma Latvijas rotu dizaineres Annas Faniginas un Itālijas dizaineres Anitas Cerpelloni kopīgi veidota izstāde. Abas mākslinieces saista draudzība un mīlestība pret Japānu. Izstādes nosaukums „Tūkstoš jūdžu viens vējš” ir sena japāņu metafora mieram un harmonijai.

Izrāde “Marats/Sads” ir mēģinājums iztēloties un restaurēt vienu no šīm pshihiatriskajā klīnikā iestudētajām izrādēm – vērienīgu, muzikālu uzvedumu par revolucionāla un tautas drauga Žana Pola Marata pēdējo stundiņu – slaveno nāvi vannā. Kultūras rondo tiekamies un izvaicājam izrādes režisorusRūdolfu Gediņu un Klāvu Melli.